Esmu profesionāla gleznotāja un scenogrāfe un turpinu strādāt abās jomās, taču pēdējos gados mani aizrauj gleznošana uz skārda, alumīnija un kapara, kā arī dažādu metāla objektu veidošana.
Metāls ir materiāls, kas mani fascinē un iedvesmo.
Manas pirmās “skārda atmiņas” ir no agras bērnības Latgales laukos, kad vectēvs iztapsēja garāžas jumta iekšpusi ar pirmskara angļu skārda plāksnēm, apzīmogotām ar tintes ziliem emu.
Raudzījos savās metāla debesīs un zilo zvaigžņu zīmogos, un izdomāju stāstus.
Vēlāk, jau studiju gados - tirgus Latgalīte apmeklējumi un lietotu metāla priekšmetu kaudzes lietū. Un mēs, tik dažādie interesenti, katrs atrodam ko sev vien derīgu un vērtīgu.
Daudz piedzīvojušā metāla pievilcība manā pasaulē ir kā abpusējs magnēts - pievelkamies viens pie otra.
Tāpat kā aizraušanās ar lietām un priekšmetiem, kas neklasificējas kā antikvāras vērtības: katram no tiem uzburu imagināru stāstu, ko iesaistu savos darbos - mazu, nevajadzīgu lietu portreti kā monumentāls lielums; man vienmēr ir bijusi saistoša tuvplānu un izkadrējuma nozīme kompozīcijā un dzīvē.
Man ir svarīgi ieraudzīt un turpināt šo materiālu, kas ir par agru norakstīts un kam piemīt tekstūra, vieliskums, izturība. Zīmējot veidojas jauns lineārs tīklojums uz jau skārd-esošā. Ir interesanti eksperimentēt un, izmantojot tekstūru un virsmas rūsainos negludumus, ar dažām līnijām plaknē radīt jaunu telpu.
Skārda virsma iedvesmo turpināt un pati rāda priekšā KĀ - izejpunkts vienmēr jau ir dots, dzīves iestrādāts pašā plāksnē - uz metāla nekad nav “baltās lapas” sajūta.